Tas, kas pēdējā laikā notiek ar valsts ekonomiku biedē daudzus, tai skaitā mani. Kaut kad sākās baumas par banku ļodzīšanos, uz mirkli kājas palika aukstas, bet tās, paldies Dievam, bija tikai un vienīgi baumas. Nu jau kādu laiciņu atpakaļ paliku bez darba, jāsaka, labi apmaksāta darba. Līdz tam nekais īpaši neliecināja par to, ka tā varētu notikt, tāpēc paņēmu kredītu un ievācos jaunā dzīvoklī (ko tagad arī dažkārt nožēloju).

Vispār dzīvoklis man un manai māsai tika atstāts mantojumā, bet vienojāmies, ka māsas daļu izpērku un dzīvoklis pāriet manā īpašumā. Bija jāveic arī kapitālais remonts, tā, ka summiņa sanāca diezgan paprāva. Uz rokas, protams, tādas naudas man nebija, nācās meklēt iespēju paņemt kredītu. Meklēju visur, staigāju pa visādām bankām – gan tā laika Hansabanku, gan GE Money, gan DnB Nord, gan SEB Unibanku. Izskatīju arī šādus tādus pagrīdes kantorus, bet tos gan drošības apsvērumu dēļ no saraksta izsvītroju. Sliecos uz Hansabanka piedāvājumu, taču beigu beigās paņēmu DnB Nord, jāsaka, gan draugu mudināta.

Šodien protams kopējā situācija ir diezgan pesimistiska - darbu, kura alga varētu segt kredītmaksājumus un ikdienas tēriņus atrast pagaidām nav izdevies un bezdarbnieku pabalsts drīz vairs nebūs vilcējs… Tuvojās nākamais maksājums, bet kā to nomaksāt, patiesībā man nav ne jausmas. It kā varētu iet un klāstīt savu situāciju, bet nezinu vai varēs sarunāt. Daži runā, ka bankas brūkot virsū un draudot, pagaidām gan, paldies, dievam nekādu melno vēstuli neesmu saņēmis. Ceru gan uz to, ka draugi saka (pēc savas pieredzes), ka bankas tomēr nāk pretī. Tā, starp citu, bankā apjautājos par iespējām, atbildēja, lai nāku un mēģināsim meklēt risinājumu. Nu, acīmredzot būs jāmēģina, redzēs, kas sanāks.