Pirms kāda laika tepat stāstīju, ka iešu uz banku runāt par savu situāciju: ir paņemts DnB Nord kredīts par dzīvokli, darbu esmu zaudējusi, februāra maksājumu nevarēju bankai samaksāt, nav pārliecības, ka varēšu nākamos. Situācija tik tipiska! Droši vien tādu kā es ir daudz. Bet ko mums darīt? Droši vien arī tos parējos pārņem tieši tādas pašas emocijas kā mani: milzīgas bailes, nedrošība. Pirmā doma – jāsakravā mantiņas un prom uz ārzemēm. Jā, un pēc tam? Sačakarēt pavisam savas izredzes nokārtot kredītsaistības un izveidot stabilu dzīvi savā dzimtenē sev un savai ģimenei? Nē, nē… Kas būs, būs, labāk lai ātrāk ir kaut kāda skaidrība.

Vairākas dienas staigāju kā uz adatām, līdz saņēmos, sazvanīju banku un sarunāju tikšanos. Cik nav dzirdēts, ka bankas ir baigie zvēri, klūp virsū, ka tik pēdējo kreklu novilkt un tamlīdzīgi.

Kredītu speciālists nepavisam neizskatījās pēc varmākas, bet iekšēji tāpat vēl bija neomulīgi. Nezināju, vai mani vispār ņems par pilnu, jo bezdarbnieku tagad ir vesela jūra. Manu stāstu viņš uzklausīja pavisam mierīgi, šķiet, ne pirmo tādu. Man par lielu atvieglojumu, nesekoja pārmetumi vai kas tamlīdzīgs. Viņš vienkārši nolika manā priekšā lapu un pastāstīja par visiem iespējamiem risinājumiem šajā situācijā. Loģisks cilvēks būdams, viņš rēķinājās, ka mēneša vai divu mēnešu laikā, iespējams, nevarēšu atrast darbu, vismaz tādu, lai varētu segt ikmēneša kredītsaistības, tāpēc vienojāmies par kredīta brīvdienām līdz pat jūnijam. Turklāt viņš ierēķināja tā, ka šīs brīvdienas sākas ar martu, līdz ar to man nebūs jāmaksā soda procenti par šī mēneša pirmajām dienām. Par šo žestu vēlreiz paldies DnB Nord bankas kredītu speciālistam!

Nu tā, kā akmens no sirds novēlās. Protams, tagad visi spēki jāvelta darba atrašanai. Vairāki varianti jau ir, ceru, ka izdosies un būs labi. Gan jau vēlāk atkal iegriezīšos pastāstīt. Kaut kā lasot pašai citu pieredzes stāstus, ir sajūta, ka mazliet vieglāk saņemties grūtos laikos – ceru, ka arī citiem ir tāpat.